aproce
aproce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Piešuve piedurknes nobeiguma daļai, parasti, lai to sašaurinātu.
PiemēriPiešūt blūzei jaunas aproces.
- Piešūt blūzei jaunas aproces.
- Aproču pogas.
- ..[krekls] bij linu auduma, labi izbalināts, izrakstītu apkakli un aprocēm.
- Piedurkne savilkās krietni augstu, atsedzot virskrekla aproci un perlamutra podziņu.
- Gar melnās svārku piedurknes malu varēja redzēt spoži baltu aproci..
1.1.Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
PiemēriIlga stāv pie spoguļa... Pretī lūkojas maza brūnmate zilā formas kleitā, baltu apkaklīti, baltām aprocēm kā kaķa peciņām.
- Ilga stāv pie spoguļa... Pretī lūkojas maza brūnmate zilā formas kleitā, baltu apkaklīti, baltām aprocēm kā kaķa peciņām.
2.Ap roku valkājama rota. Rokassprādze.
PiemēriGredzenveida aproce.
- Gredzenveida aproce.
- Tautiska aproce.
- Antīka aproce.
- Plaši izplatītas rotas lietas bija arī aproces. Tās izgatavoja no bronzas, retumis no sudraba.
- ..Līzinai uz rokas spīdēja plata zelta aproce.
- Pie galdiņa stāvēja māsa Gārša. Ar saviem paīsajiem, tumšajiem matiem un plato dzintara aproci viņa šķita pavisam cita nekā sanatorijā.
Avoti: 1. sējums