Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aprīvēt
aprīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mazliet norīvēt (visapkārt vai vietumis).
PiemēriAprīvēt citronu.
1.1.Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
PiemēriAprīvēt netīrās rokas.
Avoti: 1. sējums