aprīt
aprīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju; trans.
1.Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem). Norīt.
PiemēriAprīt gabalu gaļas.
Stabili vārdu savienojumiAprīt (arī apēst) bez sāls.
1.1.sar. Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
Piemēri..[Pičs] nobēra zālē veselu sauju plūmju. Nu tik bija mielasts! Uģis tās aprija citu pēc citas, bet Pičs smaidot noskatījās un bija apmierināts, ka draugam tik labi iet pie sirds.
Stabili vārdu savienojumiAprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes).
2.Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
PiemēriPalicis viens, viņš atplēsa aploksni un kā izsalcis aprija katru vārdu..
Stabili vārdu savienojumi(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst).
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
Piemēri..[ASV] valdība nekā nav darījusi, lai mīkstinātu smago nodokļu slogu, kas aprij iedzīvotāju ienākumu lielāko daļu.
3.1.Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
Piemēri..pagājuši gadu desmiti no tās dienas, kad liesmas alkataini aprija Jelgavā namu pēc nama.
3.2.Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
PiemēriCitu pēc cita viņus [bēgļus] aprija tumsa un aizsedza lietus gāzes pelēkā migla.
3.3.Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
PiemēriViņa pietvīkusi smaidīja.., izmezdama skaļus, nenozīmīgus teikumus, kurus pa pusei aprija ratu rīboņa.
Avoti: 1. sējums