neaptēstība
neaptēstība -as, s.; parasti vsk.; sar.
Vispārināta īpašība → neaptēsts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRudajam [klaunam].. pēc izlozes (viņš savā neaptēstībā noslēdz derības par visu ko) jāaiziet aizkulisēs un jānošaujas.
Avoti: 5. sējums