aptumšot
aptumšot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
PiemēriSākumā visiem likās savādi, ka vakaros pilsētas ielas neaptumšoja, visās malās brīvi liesmoja elektriskās spuldzes, automašīnas brauca pilnām ugunīm [kara laikā dziļā aizmugurē]..
1.1.pārn. Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
PiemēriRietumu grimstošās kultūras apoloģēti ar savu viltus filozofiju aptumšoja.. [darbaļaužu] apziņu.
2.Mazināt (prieku, laimi u. tml.).
PiemēriAptumšot slavu.
3.Izraisīt aptumsumu (3).
PiemēriAptumšot prātu.
Avoti: 1. sējums