aptumšot
aptumšot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību).
PiemēriSākumā visiem likās savādi, ka vakaros pilsētas ielas neaptumšoja, visās malās brīvi liesmoja elektriskās spuldzes, automašīnas brauca pilnām ugunīm [kara laikā dziļā aizmugurē]..
- Sākumā visiem likās savādi, ka vakaros pilsētas ielas neaptumšoja, visās malās brīvi liesmoja elektriskās spuldzes, automašīnas brauca pilnām ugunīm [kara laikā dziļā aizmugurē]..
- Vientulības un pamestības sajūtu pastiprina debess un jūras zilgmes bezgalība, ko sāk aptumšot melni, draudoši mākoņi, mutuļodami netālo kalnu tumšajiem mežiem apaugušajās nogāzēs.
1.1.pārn. Padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.).
PiemēriRietumu grimstošās kultūras apoloģēti ar savu viltus filozofiju aptumšoja.. [darbaļaužu] apziņu.
- Rietumu grimstošās kultūras apoloģēti ar savu viltus filozofiju aptumšoja.. [darbaļaužu] apziņu.
2.Mazināt (prieku, laimi u. tml.).
PiemēriAptumšot slavu.
- Aptumšot slavu.
- Mūsu prieku aptumšoja rūgtās domas..
- Kādēļ satraukt un sāpināt meiteni? Šovakar viņa taču ir tik jauka un laba. Kādēļ aptumšot viņas laimi ar drūmām rūpju un nemiera ēnām!
3.Izraisīt aptumsumu (3).
PiemēriAptumšot prātu.
- Aptumšot prātu.
- ..cietušajam [atgūstot samaņu] var būt kādu laiku aptumšota apziņa.
Avoti: 1. sējums