neapstrīdams
neapstrīdams -ais; s. -a, -ā
neapstrīdami apst.
1.Nol. divd. → apstrīdēt.
2.Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu). Tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
PiemēriNeapstrīdams arguments.
- Neapstrīdams arguments.
- ..abiem aizdomās turētajiem bija neapstrīdams alibi.
- ..gribu radīt jauna veida stāstu,.. kas būs dibināts uz patiesiem dzīves notikumiem un neapstrīdamiem faktiem.
- Kā gan viņi varēja apšaubīt, pat noliegt neapstrīdamu patiesību!
2.1.Tāds, kas neizraisa nekādas šaubas, neticību.
PiemēriNeapstrīdamas priekšrocības.
- Neapstrīdamas priekšrocības.
- Neapstrīdamas tiesības.
- Tēvs viņam vienmēr bija neapstrīdama autoritāte.
- Duburs bija izcils pedagogs, un šajā laukā.. viņa nopelni neapstrīdami.
Avoti: 5. sējums