Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atdarināt
atdarināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
PiemēriAtdarināt savu skolotāju.
1.1.Izteikt, atskaņot, izpaust līdzīgi (kam citam).
PiemēriSīli.. var iemācīt «izrunāt» kādu vārdu. Viņš pats atdarina ķīvītes, žagatas, vālodzes, un citu putnu dziesmas..
1.2.Rīkoties pēc kāda parauga (parasti bez sava kritiska vērtējuma).
PiemēriMaskavas Dailes teātra kolektīvs nekad nevienu [teātri] nav atdarinājis, bijis patstāvīgu ceļu gājējs.
2.val. Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
PiemēriPēc šiem [biļetena] norādījumiem latviešu valodā atdarināmi (rakstāmi un runājami) igauņu īpašvārdi..
Avoti: 1. sējums