atdarīt
atdarīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
PiemēriAtdari logu plašāk!
- Atdari logu plašāk!
- Atdarīt vārtus.
- Es atdarīšu istabas durvis plaši jo plaši - lai telpā gaiss būtu tīrs..
- Pie sienas tikšķ pulkstenis vecs, Pa laikam tas atdara lūku..
1.1.Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
PiemēriAtdarīt kasti.
- Atdarīt kasti.
- Krišs veikli atdarīja pudeli un piepildīja glāzītes.
- «Tiešām labāk ielīst dziļi mežā,» Inga [zēns] prātoja, mēģinādams atdarīt acis, kuras ar varu lipa ciet..
Stabili vārdu savienojumiAtdarīt (arī atvērt) acis.
- Atdarīt (arī atvērt) acis idioma — Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- Atdarīt (arī atvērt) muti idioma — Sākt runāt.
2.Atmaksāt, atriebt.
PiemēriKaravadonis [Jāzepam]: Kungs, atdari! Tā asins atdzēries, kas tavas dzēra! Tad sadzīs tava sirds.
- Karavadonis [Jāzepam]: Kungs, atdari! Tā asins atdzēries, kas tavas dzēra! Tad sadzīs tava sirds.
- «Tagad nu būs mūsu reize atdarīt [Ceplim] naudas nedošanu,» smējās Nagainis..
- Tīšām tautas man darīja, Es tīšām atdarīju..
3.Atlīdzināt, darot labu.
Piemēri..es karsti vēlējos visu, ko esmu parādā Jurim, atdarīt šai meitenei [Jura meitai]..
- ..es karsti vēlējos visu, ko esmu parādā Jurim, atdarīt šai meitenei [Jura meitai]..
- Antiņš:.. grib tas lāga vīriņš man pateikties un atdarīt labu.
Avoti: 1. sējums