atdarīt
atdarīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama. Attaisīt, atvērt.
PiemēriAtdari logu plašāk!
1.1.Padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot).
PiemēriAtdarīt kasti.
Stabili vārdu savienojumiAtdarīt (arī atvērt) acis.
2.Atmaksāt, atriebt.
PiemēriKaravadonis [Jāzepam]: Kungs, atdari! Tā asins atdzēries, kas tavas dzēra! Tad sadzīs tava sirds.
3.Atlīdzināt, darot labu.
Piemēri..es karsti vēlējos visu, ko esmu parādā Jurim, atdarīt šai meitenei [Jura meitai]..
Avoti: 1. sējums