atdalīties
atdalīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost. imperf. Dalīties nost.
PiemēriLedus gabali atdalās cits no cita.
1.1.Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
PiemēriŪdens un ētera šķīdumiem ir dažāds blīvums, un nostāvoties tie viens no otra atdalās, līdzīgi kā krējums no piena..
1.2.Atvirzīties (no kopuma).
PiemēriKāda gaiša [meitenes] matu sproga, atdalījusies no pārējām, viegli šūpojās vilciena gaitas ritmā.
2.Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
PiemēriTēvs [Jāzepam]: Kam atstāj ganus? Kam atdalies no brāļiem?
2.1.Nošķirties no citiem (par dzīvniekiem).
PiemēriGovs atdalījusies no ganāmpulka.
2.2.pareti Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriDienas otrajā pusē, kad tīkla ievilkšana gāja uz beigām, viens no kuģiem atdalījās un sāka tralēt motorlaivas virzienā.
3.Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam). Izcelties.
PiemēriBaltie burti spilgti atdalījās uz zilā fona.
3.1.Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
PiemēriTā taču bija Jurkas mātes balss, kas ar savu «līgo» atdalījās no pārējām un pacēlās visaugstāk.
4.parasti 3. pers. Refl. → atdalīt4.
PiemēriTikai tad, kad viņš bija izdzēris veselu litru piena, mutē izzuda kaltējošais sausums un sāka atdalīties siekalas.
Avoti: 1. sējums