atdabūt
atdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju; trans.
1.Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
PiemēriAtdabūt grāmatu.
1.1.Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
PiemēriAtdabūt zaudēto līdzsvaru.
2.Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp. imperf. Dabūt šurp. Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtdabūt smagos saiņus līdz mājai.
3.pareti Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ). imperf. Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriZēnu nevarēja atdabūt no veikala skatloga.
Avoti: 1. sējums