Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atcirsties
atcirsties -cērtos, -cērties, -cērtas, pag. -cirtos; refl.
1.parasti 3. pers. Cērtot kļūt neasam (par rīku).
PiemēriKad cirvis atcirties, vai jābeidz darbs?
2.Strauji atdurties, atsisties (pret ko).
PiemēriAtcirzdamās pret šīm smiltīm, cirvja asmens šķautne kļūst robaina.
2.1.pārn. Strauji virzoties, pēkšņi apstāties (kāda šķēršļa dēļ).
PiemēriTad [suns] paceļ galvu, paosta gaisu, ātri nolec no sliekšņa, atcērtas ķēdē un rej.
3.reti Strauji pagriezties atpakaļ. Apcirsties.
PiemēriKomandieris rīkoja griezties atpakaļ. Strēlnieki ātri atcirtās, bet bija jau par vēlu: izejas durvis aizņēma ienaidnieks.
Avoti: 1. sējums