atdauzīt
atdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt sitot, dauzot, panākt, ka atdalās, atšķeļas. Sitot, dauzot atšķelt. imperf. Dauzīt nost.
PiemēriAtdauzīt kaļķus no sienas.
1.1.Atsist, atšķelt.
PiemēriKrūzei atdauzīta osa.
2.Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko). Vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
PiemēriAtdauzīt pirkstu, ilgi klauvējot pie durvīm.
3.Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
Piemēri..Andrs iznāca.., saimnieka atdauzīto cirvi elkonī iemetinājis..
Avoti: 1. sējums