atdarīties
atdarīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās.
1.Refl. → atdarīt1. Attaisīties, atvērties.
PiemēriLūka atdarījās, un zēns izlēca ārā.
- Lūka atdarījās, un zēns izlēca ārā.
- Atdarījās.. logi, un pa tiem izliecās dažas meitenes.
- Bet, līdzko klēts durvis atdarījās, te uguns versme izšāvās pretim un aprija visu ēku.
- Durvis atdarījās, un telpā iebruka krietns bariņš jautru, dzīvespriecīgu cilvēku.
- pārn. ..atskanēja līgošana. Saulīte nogājusi, un likās, būtu atdarījušies visi zemes slepenie avoti, burbuļodami un murdēdami malu malās.
1.1.Atvērties (par acīm, muti).
PiemēriTikko rīta spīdums acīs spiežas, Acis atdarās un nokrīt miegs..
- Tikko rīta spīdums acīs spiežas, Acis atdarās un nokrīt miegs..
Stabili vārdu savienojumiAcis atdarās (arī atveras). Mute atdarās.
- Acis atdarās (arī atveras) idioma — Saka, ja kas pēkšņi kļūst skaidrs, saprotams.
- Mute atdarās idioma — Saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Avoti: 1. sējums