atdarīties
atdarīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās.
1.Refl. → atdarīt1. Attaisīties, atvērties.
PiemēriLūka atdarījās, un zēns izlēca ārā.
1.1.Atvērties (par acīm, muti).
PiemēriTikko rīta spīdums acīs spiežas, Acis atdarās un nokrīt miegs..
Stabili vārdu savienojumiAcis atdarās (arī atveras). Mute atdarās.
Avoti: 1. sējums