Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemūžam
nemūžam [neˈmūžam] apst.; parasti teikumos ar noliegtu verbu
It nekad, it nekādos apstākļos.
PiemēriJa Agnese būtu agrāk zinājusi lugas saturu, viņa nemūžam nebūtu nākusi to skatīties šādā sabiedrībā.
Avoti: 5. sējums