Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nemierīgums
nemierīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nemierīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBērna nemierīgums.
2.Vispārināta īpašība → nemierīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSent-Ekziperī daiļrade, viņa domu pasaule, viņa dzīves nemierīgums.. ir magnēts, kas pievelk mūsdienu lasītāju.
3.Vispārināta īpašība → nemierīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkatiena nemierīgums.
4.Vispārināta īpašība → nemierīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLaikmeta nemierīgums.
5.Vispārināta īpašība → nemierīgs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJūras nemierīgums.
Avoti: 5. sējums