ļirināt
ļirināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.parasti 3. pers. Lirināt.
PiemēriCīrulis dzied, ļirina.
1.1.trans.
PiemēriVecajam Umurkumura zvaniķim pietrūka spēka zvaniņu ļirināt..
2.sar.; niev. Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
PiemēriKo tu vienmēr tā paklusu ļirini?
Avoti: 5. sējums