lirināt
lirināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; intrans.
1.Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
Piemēri..lielā augstumā, kur vairs nesniedza skatiens, lirināja cīrulis.
- ..lielā augstumā, kur vairs nesniedza skatiens, lirināja cīrulis.
- No vagas paceļas cīrulis un gavilēdams vijas augšup pret sauli. ..«Klau, kā lirina!» ierunājas kāds no sargiem.
- Jasmīnu krūmājā gluži kā traka lakstīgala.. Tik tikko krēsliņa - šī jau ir klāt, tad nu tik ņemas lirināt...
- pārn. Dziedāja ragu [ragavu] slieces, lirināja ratu riteņi..
1.1.trans.; savienojumā ar «dziesmu»
PiemēriCīrulis, pēcpusdienas saulē neredzams, lirināja savu garo dziesmu.
- Cīrulis, pēcpusdienas saulē neredzams, lirināja savu garo dziesmu.
- Nedzirdēs [kritušais karavīrs] cīruli, kas pēc lielgabalu dārdoņas atkal atgriezīsies un lirinās savu mūžīgo dziesmu par prieku un pavasari.
Avoti: 4. sējums