lipt
lipt līpu, līpi, līp, pag. lipu; intrans.
1.Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
PiemēriLīme līp pie papīra.
1.1.Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
PiemēriRozīnes līp kopā.
1.2.Būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
PiemēriMušpapīrs līp.
1.3.Cieši saistīties (pie kā) — par putekļiem, smiltīm u. tml.
PiemēriCeļmalas putekļi arvien biezākā kārtā lipa gājējiem pie kājām.
1.4.pārn. Būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu).
PiemēriAukstuma svilinošais vilnis lipa pie vaigiem un deguna..
1.5.pārn. Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
Piemēri«Viņi [tēvu tēvi] visi lipa pie šī zemes gabala, nesa savu nastu bez rūgtuma un riebuma.»
1.6.pārn. Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību. Uzmācīgi izturēties. Lipināties.
PiemēriPreimanis gan pazīstams, labprāt lipa pie tiem pašiem bagātajiem, bet aiz muguras bieži palaida skaudībai vaļu.
2.parasti 3. pers. Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
PiemēriMasalas līp.
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) līp pie pirkstiem (arī nagiem). Acis līp (arī krīt, iet) ciet.
Avoti: 4. sējums