liriķis
liriķis -ķa, v.
liriķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Lirisku daiļdarbu autors.
PiemēriStepju vēju apdvestā dzeja iezīmē pārejas posmu Mākoņa izaugsmē no romantisku, individuālistisku no skaņu liriķa par revolucionāru dzejnieku.
2.Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgs lirisms2.
PiemēriTaču operu daiļradē, uz kuru E. Dārziņš tiecās ar visu savu būtību, viņa liriķa dabu vairāk saistīja sižeti ar varoņu intīmās dzīves emocionālu atspoguļojumu nekā eposa diženums.
3.Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms3.
PiemēriRozenbergs šais gleznās ir liriķis. Viņš nerāda episku ainu ar pieciem sešiem tālē zūdošiem Gaujas līkumiem, bet pakavējas pie ēnaina līča, straumes grauzta krasta ieloka vai trīs mežonīgiem brikšņiem kādā Piegaujas gravā.
Avoti: 4. sējums