lirisms
lirisms -a, v.; parasti vsk.
1.Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
PiemēriGleznainība, lirisms Raiņa lugās izpaužas ik uz soļa arī sīkās epizodēs.
- Gleznainība, lirisms Raiņa lugās izpaužas ik uz soļa arī sīkās epizodēs.
- Jau ar pirmo krājumu K. Skalbes daiļradē iezīmējas tas sapņaini romantiskais lirisms, kurā dominē ilgas pēc dzīves dabas vidū..
- Satīriskajā dzejā iepludina lirismu ļoti grūti.
2.Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
PiemēriDziesmas lirisms.
- Dziesmas lirisms.
- ..[baleta] mūzika ir poētiska, dramatiski kontrastaina. Tīnas un Margusa tēlos daudz lirisma..
3.Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
PiemēriGleznas lirisms.
- Gleznas lirisms.
- Jūtas, lirisms, poēzija ir raksturīgas latviešu nacionālās glezniecības iezīmes..
4.Sirsnība, maigums, arī jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
PiemēriPersonības lirisms.
- Personības lirisms.
- Šmithenes lirisms, piemīlība un maigums pilnam saskanēja ar Dubura priekšstatu par Rūtiņu.
- Grota talantam piemītošais lirisms paceļ romantikas spārnos jaunās padomju dzīves ainas.
Avoti: 4. sējums