līst1
līst lienu, lien, lien, pag. līdu; intrans.
1.Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
PiemēriEjam pa tējas plantācijas celiņu - pāri tam lien gara čūska.
1.1.Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
PiemēriSuns lien pakaļ gājējam.
1.2.Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) — par cilvēkiem. Virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
PiemēriVisapkārt spindza lodes, un es līdu ļoti lēni.
1.3.pārn.; sar. Būt liekulīgam, iztapīgam.
1.4.Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) — par cilvēkiem.
PiemēriLīst pa stumbru.
1.5.pārn. Lēni parādīties (parasti virs horizonta) — par debess spīdekļiem, mākoņiem.
Piemēri«..kombaini sāk darbu. Ir laiks, gaiļi jau dzied, saule lien laukā no Oras brikšņiem.»
1.6.pārn. Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
PiemēriUguns sprakstēdama līda uz priekšu un strauji tuvojās.. Dūmi aizrāva elpu, sarkanās liesmu mēles dvesmoja pretim neciešamu karstumu.
2.Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Arī spraukties.
PiemēriLīst alā.
2.1.Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
PiemēriNo zemes jau līda laukā jaunā zālīte..
2.2.Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
PiemēriNo vārnēnu zilās ādas līda ārā strupas, mīkstas spalvas..
2.3.Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) — par priekšmetiem.
PiemēriViņa [zēna] gaišo matu nerātnais čuprs ik brīdi līda ārā no cepures..
2.4.Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) — par priekšmetiem.
PiemēriMiets viegli lien zemē.
2.5.sar. Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
Piemēri..zeķes.. bija jau krietni salāpītas un tikko līda man kājās.
2.6.sar. Gulties (guļasvietā), doties gulēt. Gulties (zem segas).
PiemēriAtpakaļ gultā es vairs nelīdīšu - tīkamais pusnomods ir jau projām..
2.7.Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
Piemēri«Pirms kādām dienām Mutriķiene līda pa mūsu ganībām uz savu pļavu. Gāja paslepšus pa mūsu alksnāju un uz mūsu govīm vien galvu grieza.»
2.8.Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVecā mašīna grabēdama līda uz priekšu pāri šosejas grumbuļiem..
2.9.Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
Piemēri«Nepriecājies par agru!» saku. «Līdz elkonim vēl krietns gabaliņš. Ja nu atkal jālien zem ūdens?..»
3.Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos). Virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
Piemēri«Ir gan laiks! Šādā negaisā neviens labprāt negrib līst no mājas laukā.»
3.1.Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) — par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs pa to laiku, plūkdams ceļmalas zāli, ar visu arklu bija aizvilcies labu gabalu prom un nupat grasījās līst kolhoza vīķos.
3.2.Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (acis, degunu) — piemēram, par gaismu, smaržu.
PiemēriPutekļi lien kaklā.
3.3.Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) — piemēram, par aukstumu, mitrumu.
Piemēri..februāra dzestrums lien cauri meitenes tērpam un ložņā pa muguru kā aukstas skudras.
4.parasti 3. pers. Savienojumā ar «iekšā», arī «vēderā»: būt tādam, ko var ieēst, apēst.
PiemēriĒst vairs nemaz negribējās, kāposti likās rūgti, bet gaļa tiešām bij tikai drusku apsutināta, lai mazāk lien iekšā.
Stabili vārdu savienojumiPats lien mutē.
Stabili vārdu savienojumiCik ādā lien. Dzīvam zemē (arī kapā) jālien. Līst (arī rāpties) pa sienu augšā.
Avoti: 4. sējums