Paplašinātā meklēšana
Meklējam līst.
Atrasts vārdos (51):
- līst:1
- līst:2
- līste:1
- blīst:1
- klīst:1
- plīst:1
- aplīst:1
- atlīst:1
- ielīst:1
- ielīst:2
- izlīst:1
- nolīst:2
- nolīst:1
- palīst:1
- salīst:1
- uzlīst:1
- aizlīst:1
- applīst:1
- atklīst:1
- atplīst:1
- ieklīst:1
- ieplīst:1
- izblīst:1
- izklīst:1
- izplīst:1
- noklīst:1
- noplīst:1
- paklīst:1
- pārlīst:1
- pielīst:1
- sablīst:1
- saplīst:1
- uzblīst:1
- uzklīst:1
- uzplīst:1
- aizklīst:1
- aizplīst:1
- pārblīst:1
- pārplīst:1
- pieblīst:1
- pieklīst:1
- seglīste:1
- grīdlīste:1
- klīsteris:1
- palīsties:1
- stūrlīste:1
- neplīstošs:1
- noseglīste:1
- piedurlīste:1
- pārklīsterēt:1
- pārklīsterēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (31):
- (Ie)līst kapā (arī zārkā)
- Līst (arī rāpties) pa sienu augšā
- Līst (arī rāpties) pa sienu augšā
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs)
- Līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā)
- Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā)
- Līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā)
- Līst acīs
- Līst acīs
- Līst asinis
- Līst asinis
- Līst cilpā
- Līst galvā
- Līst kapā (arī zārkā)
- Līst no ādas ārā (arī laukā)
- Līst no ādas ārā (arī laukā)
- Līst no ādas ārā (arī laukā)
- Līst no ādas laukā (arī ārā)
- Līst priekšā
- Līst sviedri
- Līst sviedri
- Līst vidū
- Līst virsū
- Līst zārkā (arī kapā)
- Maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā
- Maukt (arī mest) sev cilpu kaklā, arī līst cilpā
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst
- Rāpties (arī līst) pa sienu augšā
- Rauties (vaiga) sviedros (arī sviedriem vaigā, arī tā, ka sviedri līst)
- Sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs)
- Sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā)
Atrasts skaidrojumos (210):
- (Pār)iet pušu (pār)plīst.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
- aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
- izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
- atvazāties Atklaiņot, atklīst.
- atkulties Atklīst, atklaiņot.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- margapmale Augšējais margsienas metāla stienis vai koka līste.
- aizblandīties Blandoties aizklīst. Nozust.
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- klejot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- maldīties Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu). Klīst (3).
- iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst. Saliedēt.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- līdējs Darītājs --> līst [1].
- pielīdējs Darītājs --> pielīst.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni.
- aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- plaknulis Gara līste, ar ko, veicot apmešanas darbus, izlīdzina kādu masu, šķīdumu.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
- apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
- iemuldēt Ieklīst.
- ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta. Plaisa, kas radusies plīstot.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm). Būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
- ietrūkt Ieplīst. Ieplaisāt.
- ielīst Iesākt līst (līdumu).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot. Ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
- sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
- izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
- nolīt Izlīstot (kam), pārklāties, arī notraipīties (ar to). Līstot (asarām, sviedriem), pārklāties (ar tiem).
- nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
- aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt.
- triplekss Kārtains stikls, kas plīstot nerada asas šķembas.
- klenderis Klaidonis. Arī apkārtklīstošs dzērājs.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
- maisīties Klaiņot, klīst.
- valkāties Klaiņot, klīst.
- klaidīt Klīst (1).
- klimst Klīst (1).
- klaidīt Klīst (2).
- klimst Klīst (2).
- klaidīt Klīst (3).
- klaidīt Klīst (4).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi. Mētāties (5).
- maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
- kulties Klīst, klaiņot.
- atklīst Klīstot atkļūt, atnākt šurp. _imperf._ Klīst šurp. Klīstot atkļūt, atnākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā). Noklīst.
- aizklīst Klīstot attālināties. _imperf._ Klīst prom.
- ieklīst Klīstot ievirzīties (kur iekšā). Arī iemaldīties (kur iekšā).
- aizklīst Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pieklīst Klīstot pievienoties (pie kā, kam klāt).
- pieklīst Klīstot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem). Novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Arī sprēgāt (2).
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
- aizkratīt Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem dzīvniekiem. Ielīst (kur).
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- lietus Lietum līstot, tad, kad līst.
- atkala Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
- nolīst Līst (visu laikposmu) un pabeigt līst.
- pielīt Līstot lietum, samirkt, piesūkties ar mitrumu (piemēram, par augiem, to daļām); līstot lietum, kļūt mitram (piemēram, par augiem kādā platībā).
- atlocīties Lokoties atlīst (parasti par rāpuļiem, tārpiem).
- aptecināt Ļaut vai panākt, ka aptek, aplīst (ar ko). Notecināt.
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- aizplīst Mazliet ieplīst.
- ieplīst Mazliet, arī vietumis saplīst.
- pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam plīstot, drūpot u. tml.).
- skrandas Nelielas daļas, kas ir atdalījušās no kā (tam plīstot, drūpot u. tml.).
- saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
- aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa.
- paklīst Noklīst, nomaldīties.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
- neplīstošs Nol. divd. --> plīst.
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
- Dedzināt līdumu Nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
- Dedzināt līdumu Nolīstā līdumā dedzināt krūmus, kokus.
- klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- noberzt Pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna).
- palīsties Palīst (1).
- palīsties Palīst (2).
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
- aizklīdināt Panākt, ka aizklīst.
- līst Parasti savienojumā «līst līdumu»: veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- nolīst Parasti savienojumā «nolīst līdumu»: izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- palīst Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) līst.
- Iet pušu Pārplīst.
- Pāriet pušu Pārplīst.
- uzplīst Pārplīst.
- izkūņoties Pāršķelt apvalku un izlīst no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.
- pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
- izplīsums Paveikta darbība --> izplīst. Izplīsusi vieta.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (2). Bojājums, plaisa.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (3). Izdilusi (kā) vieta, arī caurums.
- plīsums Paveikta darbība, rezultāts --> plīst (4).
- uzblīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzblīst (2).
- piesisties Pieklīst (par dzīvniekiem).
- piekulties Pieklīst.
- atkala Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos. Kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Plīst nost.
- atplīst Plīstot atvērties.
- pārplīst Plīstot izjukt (parasti par burbuļiem, viļņiem).
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam. Plīstot (kam), rasties (par caurumu).
- pārplīst Plīstot pārdalīties.
- galgt Plīstot radīt spalgu troksni (par ledu).
- saplīst Plīstot sadalīties, saplakt (par viļņiem).
- saplīst Plīstot sadalīties. Plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā). Plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- stirkšķēt Radīt asu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko. Atskanēt šādam troksnim.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
- šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst). Atskanēt šādam troksnim.
- plirkšķēt Radīt griezīgu, parasti augstu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetu, kas beržas gar ko, par plīstošu audumu). Atskanēt šādai skaņai.
- tirkšķēt Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem). Atskanēt šādiem trokšņiem.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu). Atskanēt šādām skaņām.
- strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
- atplīsums Rezultāts --> atplīst (1). Atplīsusī daļa.
- plīsums Rezultāts --> plīst (1).
- uzblīdums Rezultāts --> uzblīst (1).
- sablīzt Sablīst.
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
- izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.). Izklīst (4).
- Riepa plīst (arī sprāgst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta liepas kamera.
- Riepa sprāgst (arī plīst) Saka, ja plīst ar gaisu piepildīta riepas kamera.
- Tad nu dod, ka dod! arī Nu gan dod! arī Tā dod! Saka, ja stipri līst.
- Baltu gāž Saka, ja stipri līst.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
- trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti. Strinkšķis.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- līšus Savienojumā ar verba «līst» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml. Arī drupata, drumstala.
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- aizslamstīties Slamstoties aizklīst.
- ieslamstīties Slamstoties ieklīst (kur iekšā).
- apslēpties Slēpjoties paiet palīst (zem kā), ielīst (kur). Paslēpties, noslēpties.
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- piegāzt Spēcīgi līstot, sniegot, arī šļācot ūdeni, piepildīt (ko).
- izspert Sperot panākt, ka (kas) izkrīt, izlīst.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
- pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
- uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem. Pakaramais.
- izšķīst Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- kūņoties Šķelt apvalku un līst ārā no kūniņas. Atbrīvoties no kūniņas.
- sieksta Šķērslīste, kurā iestiprina grābekļa zarus un kātu.
- lietains Tāds, kad līst lietus (par laika apstākļiem, laikposmu).
- neplīstošs Tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
- plīsīgs Tāds, kas viegli plīst.
- drumstalains Tāds, kur ir daudz drumstalu. Tāds, kas viegli drūp, plīst u. tml.
- lietains Tāds, kur līst lietus.
- aplīt Tikt apklātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
- applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
- uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
- uzdauzīties Uzklīst.
- uzklimst Uzklīst.
- pļepināt Vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās). Atskanēt šādam troksnim.
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos līst (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem). Lodāt (1).
- slīdēt Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
līst citās vārdnīcās:
MEV