Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sprēgāt
sprēgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
Piemēri..no šāda māla pagatavoti ķieģeļi nekur nederot, jo viņi no mitruma sprēgāšot un sadrupšot..
  • ..no šāda māla pagatavoti ķieģeļi nekur nederot, jo viņi no mitruma sprēgāšot un sadrupšot..
  • Koku celmi [izcirtumā], saulē sprēgādami, spēcīgi dvakoja..
1.1.Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu). Kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas sprēgā mitrumā.
  • Rokas sprēgā mitrumā.
  • Drudzī sprēgā lūpas.
  • Rokām āda vairāk sprēgā, un viņa to smērē ar siltām piena putām.
  • Pavasara sausajā ritenī sāpīgi sprēgā lūpas.
2.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.). Strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
PiemēriUgunskurā sprēgā skujas.
  • Ugunskurā sprēgā skujas.
  • Dzirksteles sāk sprēgāt.
  • Ķēķī, kurā ieeja no āra, sprēgāja žagari pavardā.
  • Kroga istabas lielajā krāsnī sprēgādami dega veseli egļu malkas kluči..
  • Pannā sprēgādams smaržo sviests, un pankūkas tādas dzeltenas kā vasks.
  • Pāri visai Jaunbielavai dzirdams, kā upē sprēgā ledus.
  • pārn. ..neba nu Fīrhufs [mācītājs] nebija dzirdējis ļaužu valodas par daudz sīvākiem vārdiem, kas sprēgāt sprēgājuši no šī nebēdnīgā praporščika [Andreja Pumpura] lūpām.
2.1.Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
PiemēriTad [Viktorija] piebāž malku krāsnī. Uguns līksmi saķer guvumu, sprēgā.
  • Tad [Viktorija] piebāž malku krāsnī. Uguns līksmi saķer guvumu, sprēgā.
  • pārn. ..Jurkam acīs sprēgāja velnišķīgi jautra uguntiņa.
2.2.Sprāgt, radot īslaicīgu, asu troksni (par, parasti nelieliem, šāviņiem, lādiņiem).
PiemēriViņš bija nolīdis tikai pusceļu līdz mīnas sprādziena vietai, kad tam visapkārt sāka sprēgāt snaiperu sprāgstošās lodes.
  • Viņš bija nolīdis tikai pusceļu līdz mīnas sprādziena vietai, kad tam visapkārt sāka sprēgāt snaiperu sprāgstošās lodes.
2.3.Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
PiemēriLietus sprēgā.
  • Lietus sprēgā.
  • ..linsēklu galviņas paukšķēdamas sprēgāja pret slapjo, stīvi sabriedušo [kulstītāja] priekšautu..
2.4.Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
Piemēri..naktī.. sprēgāja sals un sniegs čirkstēja zem soļiem kā saberzts stikls.
  • ..naktī.. sprēgāja sals un sniegs čirkstēja zem soļiem kā saberzts stikls.
  • Ārā sprēgāja sausa, rāma ziemas nakts.
3.Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
PiemēriTādam jaunam meitēnam vajadzētu sprēgāt kā dzirkstelei..
  • Tādam jaunam meitēnam vajadzētu sprēgāt kā dzirkstelei..
  • «Nu gan tu mazliet pārspīlē,» Mintauts lēnīgi saka, un Brigita, nule karsti sprēgājusi, negaidot tikai gurdeni atmet ar roku.
3.1.Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu). Izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem). Arī dzirkstēt, dzirkstīt.
Piemēri..valoda sprēgādama lēkāja no viena gadījuma uz otru..
  • ..valoda sprēgādama lēkāja no viena gadījuma uz otru..
  • Atsprāgst durvis, un istabā iedrāžas Signe. Viņa ir uzposusies, vaigi kvēlo, valoda sprēgāt sprēgā.
  • Sarunas neapsīka, sprēgāja joki, savstarpēja labsirdīga kaitēšanās.
  • Viņa ir dzīvs cilvēks ar sprēgājošu asprātību, jauku, atklātu smaidu.
Stabili vārdu savienojumiLausks sprēgā (arī spārda, spārdās, sper).
Avoti: 7-2. sējums