sprēgoņa
sprēgoņa -as, s.
1.parasti vsk. Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
Piemēri«Vai jūs visu ceļu nācāt kājām?» viņa beigu beigās neizturēja ieilgušo nerunību, kuru aizpildīja vienīgi pagaļu sprēgoņa un pulksteņa tikšķēšana.
2.Stiprs sals. Sprēgonis.
PiemēriMāte: Ieva priekš manis tik salta kā ledus gabals sprēgoņa.
Avoti: 7-2. sējums