Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprediķotājs
sprediķotājs -a, v.
sprediķotāja -as, s.
1.Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
PiemēriArī pirmos svētkos lielie vēl maz par ciemošanos domā: jābrauc uz baznīcu dievvārdu klausīties, īsti kur mācītājs labs sprediķotājs.
2.sar. Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
Piemēri«Celies, māsin!... Kļūsti citāda... novērsies no tās nejaukās dzīves, kādu esi dzīvojusi! ..» - «Apklusti, sprediķotajā!» Ārija.. iesita māsai pa seju.
Avoti: 7-2. sējums