Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
līst1
līst lienu, lien, lien, pag. līdu; intrans.
1.Virzīties, pārvietoties (pa kādu virsmu) ar īpašām visa ķermeņa muskulatūras, skeleta kustībām (par bezkāju dzīvniekiem, piemēram, par dažiem rāpuļiem, tārpiem, kāpuriem).
PiemēriEjam pa tējas plantācijas celiņu - pāri tam lien gara čūska.
  • Ejam pa tējas plantācijas celiņu - pāri tam lien gara čūska.
  • ..redzu gliemezi, kas lien pa skostu [kosu]..
  • ..Mums jāprot it kā putniem skriet pa gaisu, Kā čūskai locīties, kā tārpam līst..
  • pārn. Sāpe lien kā čūska gar kaklu, gar roku.
1.1.Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
PiemēriSuns lien pakaļ gājējam.
  • Suns lien pakaļ gājējam.
  • ..zirneklis uzrāpās uz smilgas un.. līda pa to uz priekšu.
  • Prusaks pārrāpoja kājai, otrs līda gar kaklu..
  • pārn. Klusi sīca trumulis, un kā kaķis.. līda klāt miegs.
1.2.Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) – par cilvēkiem. Virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam.
PiemēriVisapkārt spindza lodes, un es līdu ļoti lēni.
  • Visapkārt spindza lodes, un es līdu ļoti lēni.
  • ..bēglis tomēr aizbēg, jau līzdams uz vēdera pa sniegu, lai būtu mazāk redzams.
  • Soļus trīs Šiliņš skrien, tad paslīd, pieceļas, atkal krīt un sāk līst rāpus.
  • Vairāk uz elkoņiem un ne uz ceļiem es lienu pie durvīm - un pa tām klusu, bet strauji kā spole istabā.
1.3.pārn.; sar. Būt liekulīgam, iztapīgam.
1.4.Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) – par cilvēkiem.
PiemēriLīst pa stumbru.
  • Līst pa stumbru.
  • Līst pa kāpnēm.
  • «Man gribas, lai viņš kādreiz vismaz bikses saplēstu, lienot pār sētu...»
  • Dienvidū lienu klētsaugšā pie veco papīru kastēm..
  • Tagad nēģeru zēni pa palmu lapām, kas nokarājušās gandrīz līdz zemei.. lien pēc kokosriekstiem..
1.5.pārn. Lēni parādīties (parasti virs horizonta) – par debess spīdekļiem, mākoņiem.
Piemēri«..kombaini sāk darbu. Ir laiks, gaiļi jau dzied, saule lien laukā no Oras brikšņiem.»
  • «..kombaini sāk darbu. Ir laiks, gaiļi jau dzied, saule lien laukā no Oras brikšņiem.»
  • Pamalē lien augšup mēness.
  • No mežiem līda augšā tumši, gubaini mākoņi. Zibsnīja.
1.6.pārn. Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
PiemēriUguns sprakstēdama līda uz priekšu un strauji tuvojās.. Dūmi aizrāva elpu, sarkanās liesmu mēles dvesmoja pretim neciešamu karstumu.
  • Uguns sprakstēdama līda uz priekšu un strauji tuvojās.. Dūmi aizrāva elpu, sarkanās liesmu mēles dvesmoja pretim neciešamu karstumu.
  • Netālu vaidēja ūpis, un reti mēness stari līda Caur ciedru melnajiem zariem.
  • Lietainais rudens vakars tumst ātri. Pa logu klēpjiem vien lien iekšā slapja krēsla.
2.Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Arī spraukties.
PiemēriLīst alā.
  • Līst alā.
  • Līst pagrabā.
  • «Pa upmalas krūmiem lienot, cilvēks var galu dabūt. Vismaz acis tur var izdurt.»
  • Dabrelis: Pa logu istabā lien tikai laupītāji. Nāc pa durvīm!
  • No kubrikiem žāvādamies lien laukā neizgulējušies matroži..
  • Ēkas tādas, ka bail iekšā iet, teļi no kūts pa pasienu lien laukā..
  • pārn. ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
2.1.Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
PiemēriNo zemes jau līda laukā jaunā zālīte..
  • No zemes jau līda laukā jaunā zālīte..
  • ..mēs nebijām pamanījuši, ka pļavā sniega vairs tikpat kā nav un ka šur tur no pelēkās zemes jau lien ārā pa bālganam asnam.
  • ..asni, līzdami no zemes ārā, čaukstināja pērngada sakaltušās lapas.
  • pārn. Domas [ievainotajam] kā asi asni līda steidzīgi, - vijās un lūza.
2.2.Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
PiemēriNo vārnēnu zilās ādas līda ārā strupas, mīkstas spalvas..
  • No vārnēnu zilās ādas līda ārā strupas, mīkstas spalvas..
2.3.Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) – par priekšmetiem.
PiemēriViņa [zēna] gaišo matu nerātnais čuprs ik brīdi līda ārā no cepures..
  • Viņa [zēna] gaišo matu nerātnais čuprs ik brīdi līda ārā no cepures..
  • ..Beiziķis atbīdīja matus, kas krita pār pieri un grasījās līst acīs.
2.4.Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) – par priekšmetiem.
PiemēriMiets viegli lien zemē.
  • Miets viegli lien zemē.
  • ..adata, gluži kā nolauzta, ķērās drēbē un nelīda cauri.
2.5.sar. Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
Piemēri..zeķes.. bija jau krietni salāpītas un tikko līda man kājās.
  • ..zeķes.. bija jau krietni salāpītas un tikko līda man kājās.
  • «Šitā lieta nu gan man jāņem rokās,» droši noteica sarkangvards, kuram otrs zābaks neparko negribēja līst kājā.
  • Kurpes bija saulē sakaltušas un negribēja līst.. Ar lielām pūlēm beidzot uzdabūju kājā.
2.6.sar. Gulties (guļasvietā), doties gulēt. Gulties (zem segas).
PiemēriAtpakaļ gultā es vairs nelīdīšu - tīkamais pusnomods ir jau projām..
  • Atpakaļ gultā es vairs nelīdīšu - tīkamais pusnomods ir jau projām..
  • «Atstāj man savu cirvi! Kad tu vakarā līdīsi migā atpūsties, es strādāšu pa nakti.»
  • Auksti drebuļi pārskrien pār ķermeni.. Jālien tomēr zem segas.
2.7.Lēni, klusi, arī slepeni virzīties, pārvietoties.
Piemēri«Pirms kādām dienām Mutriķiene līda pa mūsu ganībām uz savu pļavu. Gāja paslepšus pa mūsu alksnāju un uz mūsu govīm vien galvu grieza.»
  • «Pirms kādām dienām Mutriķiene līda pa mūsu ganībām uz savu pļavu. Gāja paslepšus pa mūsu alksnāju un uz mūsu govīm vien galvu grieza.»
  • Uzrausies no guļas vietas, viņš kā apreibis, gaisienu taustīdamies, līda uz durvīm.
  • Nu bija skaidrs, ka tas ir špiks. Tas neatkāpsies, līdīs visu vakaru [pagrīdniekam] līdzi. Tāds jau viņa amats.
2.8.Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
PiemēriVecā mašīna grabēdama līda uz priekšu pāri šosejas grumbuļiem..
  • Vecā mašīna grabēdama līda uz priekšu pāri šosejas grumbuļiem..
  • ..vilciens atkal līda pāri Skandināvijas kalnu mugurai Dovrefjellas augstienē.
  • Es jums, puiši, teikšu atklāti. Kad tas tanks līda virsū, dūša bija pavisam smaga.
2.9.Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
Piemēri«Nepriecājies par agru!» saku. «Līdz elkonim vēl krietns gabaliņš. Ja nu atkal jālien zem ūdens?..»
  • «Nepriecājies par agru!» saku. «Līdz elkonim vēl krietns gabaliņš. Ja nu atkal jālien zem ūdens?..»
  • Bet tas muļķis, kas gaida pērli, Ko tad viņš dara? Kamēr viņš mani pierunāja, Lai lienu dzelmē, - Tūkstoš pērļainu minūšu nobira..
  • ..plosts murdēdams līda zem ūdens, bet uzgrieznis nepadevās.
3.Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos). Virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
Piemēri«Ir gan laiks! Šādā negaisā neviens labprāt negrib līst no mājas laukā.»
  • «Ir gan laiks! Šādā negaisā neviens labprāt negrib līst no mājas laukā.»
  • Smagās mašīnas kā paēdušas govis gāzelējas garām, sargies tikai, nelien par tuvu, ja negribi slapju sniegūdens asti acīs.
  • Aizvainota draudzībā un iztulkodama Ernas izturēšanos kā atgrūdienu, Agnese.., ātri nobērusi, «nebaidies, es nemēdzu līst tur, kur mani negrib,» apcirtās uz papēža un aizskrēja uz otru pusi.
  • Leinasars noskatījās, kurš no dokumentu pārbaudītājiem vairāk pēc priekšnieka, un gāja klāt. Pretī pazibēja ļaunas acis: «Ko lien!»
3.1.Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs pa to laiku, plūkdams ceļmalas zāli, ar visu arklu bija aizvilcies labu gabalu prom un nupat grasījās līst kolhoza vīķos.
  • Zirgs pa to laiku, plūkdams ceļmalas zāli, ar visu arklu bija aizvilcies labu gabalu prom un nupat grasījās līst kolhoza vīķos.
3.2.Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (acis, degunu) – piemēram, par gaismu, smaržu.
PiemēriPutekļi lien kaklā.
  • Putekļi lien kaklā.
  • Smiltis līda Jurkam acīs, mutē, degunā.
  • Sniegs lien aiz apkakles, piedurknēs, zābakos.
  • Un saule līda acīs, dzeltena un spoža, un zaļā pļava smaržoja kā puķu dobe.
  • Biju saplēsis joda pudelīti. Ilgi asa smaka līda degunā.
3.3.Pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) – piemēram, par aukstumu, mitrumu.
Piemēri..februāra dzestrums lien cauri meitenes tērpam un ložņā pa muguru kā aukstas skudras.
  • ..februāra dzestrums lien cauri meitenes tērpam un ložņā pa muguru kā aukstas skudras.
  • Roberts palika tumšajā, drēgnajā kāpņu telpā. Drēgnums līda aiz šineļa..
  • Vējš plivināja viņa matus, raustīja aiz bikšu starām, līda piedurknēs un aiz apkakles..
4.parasti 3. pers. Savienojumā ar «iekšā», arī «vēderā»: būt tādam, ko var ieēst, apēst.
PiemēriĒst vairs nemaz negribējās, kāposti likās rūgti, bet gaļa tiešām bij tikai drusku apsutināta, lai mazāk lien iekšā.
  • Ēst vairs nemaz negribējās, kāposti likās rūgti, bet gaļa tiešām bij tikai drusku apsutināta, lai mazāk lien iekšā.
  • ..«Aizbrauksim pie vecmāmiņas, tur dabūsim maizīti, cik tik lien vēderā..»
  • «Redz, kādu smuku gabalu es tev pataupīju, pats lien mutē.»
Stabili vārdu savienojumiPats lien mutē.
Stabili vārdu savienojumiCik ādā lien. Dzīvam zemē (arī kapā) jālien. Līst (arī rāpties) pa sienu augšā.
Avoti: 4. sējums