līst2
līst līžu, līd, līž, pag. līdu; trans.
1.Parasti savienojumā «līst līdumu»: veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
PiemēriTrīsdesmit gadus viņš bija vergojis uz savas zemes, līdis līdumus, lauzis celmus un susinājis sūnekli gar upi.
- Trīsdesmit gadus viņš bija vergojis uz savas zemes, līdis līdumus, lauzis celmus un susinājis sūnekli gar upi.
- Tēvs.. līda kādam saimniekam līdumu un dzīvoja meža būdā, tālu no ļaudīm un ceļiem.
- ..visur klaudzēja cirvji, mutuļoja liesmas, gāzās ozoli, vilki un citi meža zvēri bēga dziļāk biezokņos. Latvju kolonisti līda līdumus.
- pārn. Pie katra šūpuļa stāv jautājums: kas iznāks no tevis, bērns? Kādu ceļu iesi, kādu līdumu līdīsi, ko aiz sevis atstāsi?
1.1.Veidot šādu izcirtumu (kādā vietā, platībā).
PiemēriLīst mežu.
- Līst mežu.
- Dzīve strauji mainījās arī «Līduma» galā. Nu te tiešām līda aizlaisto zemi, audzēja lielisku ražu.
1.2.Cirst (visus kokus, krūmus kādā vietā).
PiemēriLīst krūmus.
- Līst krūmus.
- Māte: Jau tai dienā, kad tos kokus sāka līst, [tēvs] palika tāds kā pamiris.
Avoti: 4. sējums