atplīst
atplīst parasti 3. pers., -plīst, pag. -plīsa; intrans.
1.Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji). imperf. Plīst nost.
PiemēriPiešūt atplīsušu piedurkni.
- Piešūt atplīsušu piedurkni.
- Purngalā zole bija atplīsusi, un tāpēc šķita, ka bote skumji smaida ar lielu, bezzobainu muti.
- Pusgads, kā guļamistabā tapetes atplīsušas..
- Liels gabals atplīsis no svārkiem.
1.1.Atšķelties.
PiemēriJau sprakst un brakst, Plaisas veras, Šķilas atplīst un krīt..
- Jau sprakst un brakst, Plaisas veras, Šķilas atplīst un krīt..
- Skaida atplīst no malkas.
2.pareti Plīstot atvērties.
PiemēriMaisa gals atplīst vaļā.
- Maisa gals atplīst vaļā.
Avoti: 1. sējums