Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atpletums
atpletums -a, v.; parasti vsk.; reti
atplētums -a, v.; parasti vsk.; reti
Paveikta darbība, rezultāts → atplest.
Piemēri..vienā mutes atplētumā tā lamājās un lādējās, ka bailes bija klausīties..
Avoti: 1. sējums