Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atplakt
atplakt -ploku, -ploc, -plok, pag. -plaku; intrans.
1.parasti 3. pers. Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni).
PiemēriMarta vidus... Es eju gar strautu. Tas izskatās ļoti dīvains: vakar vēl tajā bija daudz ūdens, bet šodien jau atplacis.
1.1.pārn. Pavājināties, izzust (par jūtām).
PiemēriDusmas atplok.
2.reti Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā. Krītot atpakaļ, pieplakt.
PiemēriRoza pacēlās no krēsla un atplaka atkal.
Avoti: 1. sējums