atplaiksnījums
atplaiksnījums -a, v.
1.Pēkšņs, parasti neilgs, spožs atspīdums, uzliesmojums. Gaiša sprauga (parasti starp mākoņiem).
Piemēri..apvārsnis metās tik tikko iezilgans. Šajā nedzīvajā, it kā priekšlaicīgi dzimušajā gaismas atplaiksnījumā iznira nosniguši pakalni..
1.1.pārn. Pēkšņa, parasti neilga (pārdzīvojuma) izpausme (sejā, acīs).
PiemēriNesenais bezbēdības atplaiksnījums viņa sejā bija nodzisis.
Avoti: 1. sējums