Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atpirkt
atpirkt -pērku, -pērc, -pērk, pag. -pirku; trans.
1.Pērkot iegūt (to, kas pieder citam). Nopirkt (no kāda).
PiemēriKrēslinieks Ķirsis, saņēmis no apdrošināšanas biedrības naudu, atpērk arteļa materiālus un darba rīkus.
2.reti Pērkot atgūt (to, kas agrāk piederējis pašam).
PiemēriVisi bēdīgām sejām sasēdās ap gultu, visi runāja daudz, mierināja Latu [izūtrupēto], solījās nākošu gadu visu atpirkt atpakaļ, kas nupat ūtrupē pārdots.
2.1.Samaksājot izpirkšanas vai soda naudu, atgūt Izpirkt.
Piemēri«.. savas Cielavas [apķīlātās govs] nemeklē. Pateikšu saimniekam, lai iet uz muižu atpirkt. Bez trīs rubļi jau nedabūs,» mežsargs piemetināja..
Avoti: 1. sējums