Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atpiņķēt
atpiņķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
PiemēriAtpiņķēt mezglu.
Avoti: 1. sējums