atpeldēt
atpeldēt -peldu, -peldi, -peld, pag. -peldēju; intrans.
1.Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm). imperf. Peldēt šurp. Peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriZēns atpeld malā.
- Zēns atpeld malā.
- Suns atpeld pie plosta.
- Līdaka atpeld pie krasta.
- Tēvs.. atpeldējis jau līdz laivai.
- Nepeldi turp, no kurienes nevarēsi atpeldēt.
1.1.Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
PiemēriLaiva atpeld pie salas.
- Laiva atpeld pie salas.
- Baļķi atpeldējuši līdz sēklim.
- No kurienes atpeldējis šis dīvainais kuģis..?
1.2.Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
PiemēriZvejnieki laivā atpeldēja pie krasta.
- Zvejnieki laivā atpeldēja pie krasta.
2.Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) – par dzīvām būtnēm.
PiemēriMeitene atpeld no krasta.
- Meitene atpeld no krasta.
- Pīlēns atpeld nost no bara.
- Ievainotā haizivs atpeldēja dažus metrus sānis, bet pēc tam no jauna metās uz savu laupījumu.
2.1.Par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
PiemēriKuģis atpeld no piestātnes.
- Kuģis atpeld no piestātnes.
- Baļķis atpeld sānis no sēkļa.
2.2.Par cilvēkiem un dzīvniekiem, kas atrodas uz ūdenstransportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
PiemēriMazais kuģītis..nodreb.., un beidzot viņi.. atpeld no krasta.
- Mazais kuģītis..nodreb.., un beidzot viņi.. atpeld no krasta.
Avoti: 1. sējums