atpēdas
atpēdas -u, vsk. atpēda, -as, s.
1.reti Pēdas (piemēram, smiltīs, sniegā).
PiemēriKad zvejnieki savos garajos gumijas zābakos pagāja garām Banderu namam, pie viņu apaviem pieķērās bieza sniega un smilts kārta, veidodama it kā otras zoles, bet uz zemes palika lielas, tumšas atpēdas kā vasaras raibumi baltā sejā.
- Kad zvejnieki savos garajos gumijas zābakos pagāja garām Banderu namam, pie viņu apaviem pieķērās bieza sniega un smilts kārta, veidodama it kā otras zoles, bet uz zemes palika lielas, tumšas atpēdas kā vasaras raibumi baltā sejā.
- Un Andrejam likās, ka viņš redz divas lielas atpēdas, iemītas ar kailām kājām tieši zem loga melnajā trūdzemes kārtā.
2.novec. Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
PiemēriAtpēdas dzīt - sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis.
- Atpēdas dzīt - sekot pēdām tai virzienā, no kurienes kāds nācis.
- ..laikiem pat laidām [bēgot] pilnīgi atpakaļ, taisīdami atpēdas ...
Avoti: 1. sējums