Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atpīt
atpīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
PiemēriAtpīt matus.
2.Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu).
PiemēriGarais izlīda no jaunaudzes, piegāja un atpina zirgam kājas. Aplicis tam pinekli ap kaklu, viņš to ieveda jaunaudzē.
Avoti: 1. sējums