atpīt
atpīt -pinu, -pin, -pin, pag. -pinu; trans.
1.Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
PiemēriAtpīt matus.
- Atpīt matus.
- Satraukta viņa.. atpina bizes, kas sniedzās vai līdz viduklim, sapina un atkal atlaida matus.
2.Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu).
PiemēriGarais izlīda no jaunaudzes, piegāja un atpina zirgam kājas. Aplicis tam pinekli ap kaklu, viņš to ieveda jaunaudzē.
- Garais izlīda no jaunaudzes, piegāja un atpina zirgam kājas. Aplicis tam pinekli ap kaklu, viņš to ieveda jaunaudzē.
- Es atpinu savu zirgu. Un aizauļoju.
Avoti: 1. sējums