atplaiksnīties
atplaiksnīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu). Sākt plaiksnīt.
PiemēriNu pie vakara saule sāka atplaiksnīties caur miglu, kura, vējiņa dzīta, mutuļiem skrēja projām..
1.1.pareti Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
PiemēriPret egļu melnzaļo pamatu atplaiksnījās bērzu bālganās svītras.
1.2.pārn. Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) — parasti uz brīdi.
PiemēriJa reizēm viņu [kapitālistiskās valsts darbaļaužu] dzīvē atplaiksnās prieks, tas nav ilgs un satumst kā tālas rūsas atspīdums rudens naktī
2.Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) atspoguļoties (kur) — par gaismu, gaismas avotu.
PiemēriNodārdēja artilērijas zalve. Zeme nodrebēja, un debesīs atplaiksnījās eksplozijas sarkanās liesmas.
3.Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (sejā, acīs) — par pārdzīvojumiem.
PiemēriTālāk tad būtu labi cieši jāpapētī seja - tur taču nepārprotami un nenovēršami atplaiksnās viss, kas bijis, un tāpat tas, kas patlaban prātā un sirdī.
3.1.Pēkšņi, arī uz brīdi parādīties (šefā) — par smaidu.
PiemēriViņai tomēr netrūkst humora izjūtas, un tais retajos brīžos, kad sejā atplaiksnās smaids, tā ir gluži jauka.
3.2.Pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē).
PiemēriKlausoties kolhoznieku runas, jaunietes iztēlē cita pēc citas atplaiksnījās aizvadītā gada ainas.
3.3.Spilgti atainojies, atspoguļoties (mākslas darbā).
PiemēriLasītāja priekšā izaust ainas, viena plastiskāka, kaujinieciskāka par otru. Kā milzu spogulī atplaiksnās viena pagasta dzīve.
Avoti: 1. sējums