izdalīties
izdalīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
PiemēriPulciņš izdalījās, un pēc kāda laika zvejnieki atnāca pie Zaļgas vezuma..
- Pulciņš izdalījās, un pēc kāda laika zvejnieki atnāca pie Zaļgas vezuma..
- «Viņgad ar tēvu un vēl vienu mežsargu mēs gājām uz cūkām.. Mēs izdalāmies, es aizeju aiz stigas, ielienu eglītēs un gaidu.»
2.Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
PiemēriAvīzes tekstā spilgti izdalījās melnie virsraksti.
- Avīzes tekstā spilgti izdalījās melnie virsraksti.
- ..[mednieka] apģērbs nedrīkst izdalīties no apkārtnes fona. Apģērbam kā vasarā, tā rudenī jābūt pelēkā, brūnā vai aizsargkrāsā..
- ..pret mēness sidraba piebirušajām debesīm skaidri izdalījās pārcēlāja stāvs..
- Šur un tur purva drūmajā ainavā izdalījās pa kādai siena kaudzei, pa vecam, pussakritušam šķūnim.
2.1.Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
Piemēri..no brāzmainās skaņu straumes izdalās pazīstamas intonācijas.
- ..no brāzmainās skaņu straumes izdalās pazīstamas intonācijas.
- Bija kluss, un nedaudzie apkārtējie trokšņi šajā klusumā izdalījās sevišķi asi.
3.parasti 3. pers. Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) – par vielu.
PiemēriReakcijā izdalās skābeklis.
- Reakcijā izdalās skābeklis.
3.1.Rasties un izplūst (no organisma) – piemēram, par vielām.
PiemēriProduktīvs klepus ir tad, kad ar klepu izdalās krēpas.
- Produktīvs klepus ir tad, kad ar klepu izdalās krēpas.
Avoti: 3. sējums