izdalīties
izdalīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
PiemēriPulciņš izdalījās, un pēc kāda laika zvejnieki atnāca pie Zaļgas vezuma..
2.Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā). Izcelties (3).
PiemēriAvīzes tekstā spilgti izdalījās melnie virsraksti.
2.1.Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
Piemēri..no brāzmainās skaņu straumes izdalās pazīstamas intonācijas.
3.parasti 3. pers. Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) — par vielu.
PiemēriReakcijā izdalās skābeklis.
3.1.Rasties un izplūst (no organisma) — piemēram, par vielām.
PiemēriProduktīvs klepus ir tad, kad ar klepu izdalās krēpas.
Avoti: 3. sējums