Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izdaiļot
izdaiļot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Padarīt daiļu, patīkamu.
PiemēriIzdauļot telpu ar ziediem.
2.Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
PiemēriPieķeršanās tradicionālajām muzikālajām vērtībām dod daudz pozitīva ar to, ka tā ļauj mūzikai izsmalcināt un izdaiļot cilvēka apziņu.
Avoti: 3. sējums