izdalīt
izdalīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Sadalīt un izsniegt (katram daļu no kopuma).
PiemēriMārai saimniece vakarā bij sacījusi, lai taisās uz kapiem līdzi, kas tad cits pie vārtiem izdalīs nabagmājas večiem sieru un pīrāgus?
1.1.Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma).
PiemēriKalējs [skolotājs] stundā izdalīs klases darbus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
Piemēri..jonīti var izdalīt no jūras ūdens visus tur esošos sāļus. Tādējādi iegūst pilnīgi tīru.. ūdeni..
2.1.Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) — par organismu, orgāniem.
PiemēriIk dienas [cilvēka] organisms zaudē ūdeni ar izelpoto gaisu, sviedriem, urīnu.., izdalot tādā veidā vielmaiņas atkritumus..
2.2.Par fizikālu norisi, arī ierīci.
PiemēriSprādzienā izdalītā enerģija.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
PiemēriIzdalīt vārdu teikumā.
4.mat. Dalīt un pabeigt dalīt.
PiemēriSeši izdalīt ar trīs.
Avoti: 3. sējums