druska
druska -as, s.
1.Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml. Arī drupata, drumstala.
PiemēriStikls saplīsa sīkās druskās.
- Stikls saplīsa sīkās druskās.
- ..putni grozījās starp galdiem, uzlasīdami nobirušās druskas.
- ..vitrāžām [ugunsgrēkā] izkusa svina satvari, un raibās stikla gleznas.. sabira druskās.
- ..krekls gan tīrs, bet veļas rullis saspiedis druskās visas podziņas.
1.1.tikai dsk. Nedaudz pārtikas.
PiemēriKadiriņam sāka gribēties ēst, un pa paradumam viņš.. gāja virtuvē. Te viens otrs lezgīns viņam kaut ko pasniedza no saviem katliņiem.. Un tā viņš dzīvoja kā mazs ubadziņš no citu druskām.
- Kadiriņam sāka gribēties ēst, un pa paradumam viņš.. gāja virtuvē. Te viens otrs lezgīns viņam kaut ko pasniedza no saviem katliņiem.. Un tā viņš dzīvoja kā mazs ubadziņš no citu druskām.
2.vsk. Neliela daļa (no kāda kopuma).
Piemēri«Jā, es jau nu arī kādu drusku varētu atlicināt [sēklas fondam].»
- «Jā, es jau nu arī kādu drusku varētu atlicināt [sēklas fondam].»
- Lielistabā sagulēti salmi vēl no iepriekšējās talcinieku grupas, tie jāsadala un jāizretina divās mazākās telpās, lai tiek katram pa druskai.
Stabili vārdu savienojumiPa druskai.
- Pa druskai — Mazliet, nedaudz. Drusku.
Avoti: 2. sējums