drūzmēties
drūzmēties tikai dsk., -ējamies, pag. -ējāmies; refl.
Pulcēties drūzmā, burzmā.
PiemēriDrūzmēties pie skatloga.
- Drūzmēties pie skatloga.
- Ļaudis drūzmējās pie durvīm, klusi sačukstējās, bet neviens pirmais neiedrošinājās ieiet..
- Pie trolejbusa pieturas drūzmējās vismaz pussimts cilvēku, tiem vajadzēja braukt uz pilsētu..
- ..ap to [automobili] drūzmējās cilvēki formas tērpos un neliels pūlītis civilo.
- pārn. Milzīgi ledus gabali drūzmēdamies brāžas uz jūru.
Avoti: 2. sējums