aizkratīties
aizkratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; reti
1.Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
PiemēriPātaga aizkratījusies aiz ratu malas.
2.sar. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriRatos aizkratīties līdz meža pļavai.
Avoti: 1. sējums