aizkratīties
aizkratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; reti
1.Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
PiemēriPātaga aizkratījusies aiz ratu malas.
- Pātaga aizkratījusies aiz ratu malas.
2.sar. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriRatos aizkratīties līdz meža pļavai.
- Ratos aizkratīties līdz meža pļavai.
Avoti: 1. sējums