aizkraut
aizkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu; trans.
1.Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
PiemēriAizkraut durvis ar malku.
- Aizkraut durvis ar malku.
- Aizkraut eju ar kastēm.
- Vienīgais logs vērās uz pagalmu un bija aizkrauts brūniem puķu podiem..
- Pils augšējā stāva logus aizkrāva smilšu maisiem.
1.1.Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
PiemēriAizkrautaizkrāsnē.
- Aizkrautaizkrāsnē.
Avoti: 1. sējums