aizkrāsne
aizkrāsne -es, dsk. ģen. –šņu
aizkrāsns -krāsns, dsk. ģen. -krāšņu, s.
1.Sprauga starp krāsni un sienu.
PiemēriSalikt skalus aizkrāsnē.
- Salikt skalus aizkrāsnē.
- Lūk! No aizkrāsnes izmetas cits pakaļ citam brūni prusaki.
- Circeņi bij arī Liepās, bet te visa aizkrāsns un katra plaisa ķieģeļu mūrī likās viņu pilna..
- pārn. Arvien tas pats.., tas vakar, tas aizvakar, tas šodien un tas rīt. Pelēkā, šaurā ikdiena!... Viņu smacēja nost šis šaurais aizkrāsnes gaiss [19. gs. lauku dzīve]...
1.1.Neliela telpa aiz krāsns.
PiemēriIstabas pušķošanā pievakarē ņem dalību visi.. Jancis aizmeijo arī savu aizkrāsnes lažiņu..
- Istabas pušķošanā pievakarē ņem dalību visi.. Jancis aizmeijo arī savu aizkrāsnes lažiņu..
- ..[puiša] vērīgai acij nepaslēpās arī mazais, brūnais galdiņš aizkrāsni, kurš tur bija ielikts pēc māsas aizprecēšanās..
Stabili vārdu savienojumiAr muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.
- Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē idioma — Saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
- Sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē idioma — niev. Būt kūtram, pasīvam.
Avoti: 1. sējums