Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizkrist
aizkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu; intrans.
1.Krītot nokļūt (aiz kā).
PiemēriGrāmata aizkritusi aiz plaukta.
  • Grāmata aizkritusi aiz plaukta.
  • Lāpstiņa [bērnam rotaļājoties] aizkritusi aiz akmens..
  • Kādreiz man tur [aiz skapja] aizkrita.. kurpes un tā arī palika.
  • pārn. Vakars bija vēls, saule aizkrita aiz mākoņiem, un uzmācās tumsa.
2.parasti 3. pers. Strauji aizvērties. imperf. Krist ciet. Aizcirsties.
PiemēriGriestu lūka aizkrita ar troksni.
  • Griestu lūka aizkrita ar troksni.
  • Lamatas aizkrīt.
  • Nama durvis smagi aizkrita, kad Caune izsteidzās uz ielas un gandrīz pusskriešus devās uz Cepļa viesībām.
  • Durtiņas aizkrita. Mašīna aizripoja.
  • ..[kārbiņas vāciņš] aizkrita noknaukšķēdams.
  • pārn. Bet tad piepeši [apziņā] viss satumst un aizkrīt kā kaps.
2.1.Slīdot uz leju, aizvērties.
PiemēriPriekškars aizkrita.
  • Priekškars aizkrita.
Stabili vārdu savienojumiAcis (arī plakstiņi, plaksti) aizkrīt.
Avoti: 1. sējums