aizkūkot
aizkūkot parasti 3. pers., -kūko, pag. -kūkoja; trans.
Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
PiemēriAgrākās paaudzes vairījās, lai pavasarī tā [dzeguze] neaizkūkotu bez brokastīm vai bez naudas.
- Agrākās paaudzes vairījās, lai pavasarī tā [dzeguze] neaizkūkotu bez brokastīm vai bez naudas.
- Tu nekad no rītiem neej ārā no mājām, neapēdusi kaut kumosiņu maizes, citādi dzeguze tevi aizkūkos..
Avoti: 1. sējums