aizkūpēt
aizkūpēt parasti 3. pers., -kūp, pag. -kūpēja; intrans.
1.Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam). Aizkvēpt.
PiemēriLampas cilindrs aizkūp.
- Lampas cilindrs aizkūp.
- ..Oskars palīdzēja tās [zivis] aiznest un pakārt dūmnīcā. "Tu vēl ilgi te kvēpināsies?" Roberts jautāja brālim. "Visas debesis aizkūp, drīz vairs neredzēsim mēnesi."
2.Kūpot attālināties, izzust.
PiemēriDūmi aizkūpēja.
- Dūmi aizkūpēja.
- pārn. ..vientulība pievakarēs spiež, bet slidotavā viņa aizkūp kā sniega putekļi..
Avoti: 1. sējums