aizkurināt
aizkurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurt, iekurināt.
PiemēriAizkurināt krāsni.
- Aizkurināt krāsni.
- ..[vīrs] sakrāva apdegušu pagaļu sārtu un aizkurināja to.
- Viņam patika vakaros sēdēt tai [mātei] blakus pie aizkurinātas plīts un klausīties vecmāmuļas vienmuļajā, nesteidzīgajā balsī.
- pārn. Marijas biklums viņu nespēj aizturēt [runāt]. Viņas gļēvums tikai vēl vairāk aizkurina viņa godkāri.
1.1.sar. Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
PiemēriEs piemetos uz kāda celma, aizkurināju pīpi un lūkoju atcerēties visus dzejoļus par Latvijas mežiem.
- Es piemetos uz kāda celma, aizkurināju pīpi un lūkoju atcerēties visus dzejoļus par Latvijas mežiem.
- ..trīs sērkociņus izrāva, kamēr aizkurināja jaunu papirosu.
Avoti: 1. sējums