Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizkūpis
aizkūpis -ušais; s. -usi, -usī
Tāds, kas ir aizsegts, pārklāts, piepildīts (parasti ar dūmiem). Aizkvēpis.
PiemēriKo jūs dūmojat - viss purvs aizkūpis..
Avoti: 1. sējums